Trikātas leģendas

Trikāta ir Beverīnas novada sastāvdaļa. Tā ir diezgan slavena vieta, jo tā tiek apveltīta ar daudz dažādām leģendām. Šī vieta savā ziņā ir kā svētvieta, un tai ir bijusi diezgan interesanta vēsture. Trikātas pilskalnā iespējams ir atradusies mistiskā senlatviešu Beverīnas pils. Šo pili vēl šobrīd meklē ļoti daudzi – ne tikai Trikātas pilskalnā, bet arī citās vietās, jo nav īsti skaidrs, kur tā ir bijusi. Tā nav vienīgā leģenda par Trikātas pilskalnu. Vēl ir viens nostāsts vēsta par pilskalnā atrastajiem naudas gabaliem, naudas lādēm, miroņgalvām. Ir arī kāds interesants nostāsts par pazemes eju, kura ved no pilskalna uz Trikātas baznīcu. Agrāk šādu slepenu eju būvēšana bija ļoti iecienīta, tāpēc šāda eja patiešām varētu pastāvēt arī īstenībā. Šajā pilskalnā ir bijusi Livonijas ordeņa pils, kura ir gan nodedzināta, gan atjaunota gadu gaitā. Arī baznīcu, kas tur ir atradusies, ir piemeklējis līdzīgs liktenis. Taču kopš pēdējo reizi nodedzināja Trikātas pili, to tā arī neatjaunoja. Tad turpat netālu atrodas Zviedru saliņa jeb Cepurīšu kalns jeb Tālivalda kaps – šai vietai ir vairāki nosaukumi. Tā ir senvieta, kura ir neskarta kopš zviedru laikiem. Par šo vietu teika stāsta to, ka zviedru karavīri ar savām cepurēm ir sanesuši šo kalniņu un tur iestādījuši liepu ar saknēm uz augšu. Koks ir šādi stādīts ar domu, ka, ja šī liepa augs, tad viņi atgriezīsies. Šis paugurs ir ļoti interesants, un piesaista arī daudzus Beverīnas novada apmeklētājus. Šādas mistiskas un teikām apveltītas vietas vienmēr piesaista cilvēku interesi. Un protams, arī Tālavas taurētājs nāk no Trikātas. Netālu no Trikātas centra smilšakmens iezī ir iegravēts Tālavas taurētājs pilnā augumā. Arī ģerbonī, kurš ir izveidots 2008. gadā, ir attēlots Tālavas taurētājs. Trikātā atrodas arī burvju avots. Tas radies jau senos laikos, kad cilvēkiem bija nepieciešams kāds brīnums, un kas tāds, kas viņus pasargās no ļauna. Lipšukalna pakājē atrodas rakta bedre, kura ir pilna ar avota ūdeni. Šis te dīķis un avots, no kura tur satecējis ūdens, skaitās svēti, un pats ūdens ir ar maģiskām un brīnumainām īpašībām. Šajā dīķī arī mēdz zīlēt gan metot naudu, gan gredzenus. Par zīlēšanā saņemto atbildi nedrīkst dusmoties, ja atbilde neatnāk vai arī tā nav tāda, kādu gaidīji. Klīst leģendas, ka, ja dusmojas par zīlēšanā saņemto atbildi, tad var piedzīvot nelaimi. Leģenda stāsta, kā viena meitene zīlējot nav saņēmusi nekādu atbildi, tāpēc dusmās iesviedusi dīķī ar akmeni. Tad ūdens sācis burbuļot asins sarkans un tieši tajā dienā meitenes brālis ir kritis kaujā. Arī ozoliem piemīt zināma maģija. Atpiļu Upurozols ir vairāk kā 800 gadu vecs. Tas ir piedzīvojis un redzējis daudz vēstures notikumu. 19.gs. cilvēki šim ozolam nesuši dažādus ziedojumus, piemēram, naudu, prievītes vai citus sīkumus. Šie ziedojumi bija paredzēti tam, lai pielūgtu mājas gariņus. Senie latvieši jau vispār bija pagāni, tāpēc ticēja visādām šādām lietām. Šis ozols tur atrodas vēl joprojām, un to ir iespējams apskatīt. Tā apkārtmērs ir visai iespaidīgs – nedaudz vairāk kā 8 metri. Tas patiešām ir viens kārtīgs dižozols un nav brīnums, ka cilvēki agrāk tam nesa ziedojumos, jo šis koks ir tāds, kurš patiešām varētu būt apveltīts ar kādu maģisku spēku.