Kas ir Beverīnas novads

Latvijā ir daudz dažādu novadu. Par dažiem novadiem mēs esam dzirdējuši vairāk, par citiem mazāk. 2009. gadā notika administratīvi teritoriālā reforma visā Latvijas teritorijā, kad tika izveidoti tā saucamie jaunie novadi. Tika pabeigts jau daudzus gadus iepriekš iesāktais, lai nebūtu teritorija sadalīta tik sīki, un nebūtu tik daudz dažādu vietējo vadību – Latvijas teritorija tam visam ir pārāk maza. Tāpēc 2009. gadā beidzot tika pabeigts iesāktais, un izveidoja arī Beverīnas novadu. Šo novadu izveidoja apvienojot trīs pagastus – Brenguļu pagastu, Kauguru pagastu un Trikātas pagastu. Pavisam šī novada teritorija ir nedaudz vairāk kā 300 kvadrātkilomertu liela. Beverīnas novads atrodas Vidzemē – Gaujas kreisajā krastā. Tuvākā lielā un zināmā pilsēta ir Valmiera. Galvenais novada centrs un tā vadība atrodas Mūrmuižā, kas atrodas bijušajā Kauguru pagasta teritorijā. Savukārt abos pārējos bijušajos pagastos katrā atrodas vietējās pašvaldības pagastu pārvaldes. Kopumā ņemot, Beverīnas novads nav pārāk biezi apdzīvots, tajā dzīvo nedaudz vairāk kā 3 tūkstoši cilvēku. Tas ir tāds cilvēku skaits, kas mierīgi ietilpst vienā pilsētā. Lielākās valstīs tas būtu tikai neliels ciemats. Visvairāk cilvēku dzīvo tieši Kauguru pagasta teritorijā, abos pārējos pagastos ir aptuveni vienāds cilvēku skaits. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tur nedzīvo ļoti daudz cilvēku varētu būt tas, ka šis novads atrodas salīdzinoši tālu no Rīgas, un pašlaik tieši Rīgā ir vislielākās darba iespējas – jo tālāk no Rīgas, jo mazāk vakanču piedāvājumi, kā arī algas ir mazākas. Protams, netālu atrodas Valmiera, bet arī Valmiera nav nemaz tik liela pilsēta, tā ka arī tur nav pārāk daudz iespēju. No Kauguru un Brenguļu pagasta attālums līdz Valmierai ir aptuveni 10 km, bet no Trikātas pagasta nedaudz vairāk – 20 km. Kauguru pagasts patiesībā ir vispopulārākā vieta visā Valmieras teritorijā – tieši tā ir visvairāk apdzīvotā teritorija. Šajā pagastā atrodas vairāki ciemi, viensētas un vasarnīcu ciemi. Mūrmuiža ir lielākais ciems, kur dzīvo aptuveni trešā daļa šī pagasta iedzīvotāju. Nedaudz mazāki ciemi, kuri arī ir diezgan blīvi apdzīvoti ir Kauguri, Kaugurmuiža un Līči. Savukārt Brenguļos ir divi galvenie un nosacīti lielie ciemi – Brenguļi un Cempi. Šajā pagastā pārsvarā atrodas viensētas, turklāt, tās atrodas diezgan haotiski izkārtotas, tāpēc ciemu robežas ir visai grūti noteikt precīzi. Un trešajā pagastā – Trikātā – visvairāk cilvēku atrodas dienvidu un vidus daļā, jo pagasta ziemeļu daļa ir bagāta ar mežiem. Taču arī šajā ziemeļu daļā atrodas viens neliels ciems (kuram arī ir piešķirts ciema statuss). Šo vietu sauc Ūdriņas un tajā atrodas aptuveni 50 mājokļi. Beverīnas novadā ir ļoti daudzveidīga daba, kur atrodas arī dažādi kultūrvēsturiski objekti. Daļa šī novada teritorijas atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Attiecīgi Gauja tek cauri visam pagastam. Beverīnas novads ir ieguvis savu vārdu pateicoties dažādām teikām un nostāstiem, jo tieši Trikātas pilskalnā atradās Beverīnas pils. No šī novada ir nākuši arī daži Latvijā pazīstami un populāri cilvēki, piemēram, Jānis Endzelīns, Zenta Mauriņa un Jānis Daliņš. Tas vien pierāda to, ka arī nākot no neliela ciema vai vietas, kas atrodas it kā tālu no pavisam lielajām pilsētām, ir iespējams dzīvē daudz ko sasniegt. Viss ir atkarīgs no tevis paša, kā arī apstākļiem, kādus tu sev apkārt radi. Uz brīnumu cerēt, protams, nav vērts, taču kaut ko pats vienmēr var darīt.