Brenguļu pagasts

Brenguļu pagasts ir Beverīnas novada sastāvdaļa. Diezgan lielu pagasta daļu – 61% – aizņem meži. Pārējā teritorijā ir daudz lauksaimniecības zemes, kā arī vairākas dzīvojamās mājas. Šajā pagastā dzīvo nedaudz mazāk par 1000 iedzīvotājiem – nav no tiem lielākajiem pagastiem. Agrākos laikos jeb 13. gadsimtā šis pagasts bija Tālavas teritorijas sastāvdaļa. Taču pēc tam, kad vācieši pārņēma varu, Brenguļu teritorija nonāca Livonijas ordeņa rokās, precīzāk – tas tika pievienots Trikātas pilsnovadam. Vēstures avotos Brenguļu pagasta teritorija pirmo reizi ir pieminēta 15.gs. Iespējams, ka Brenguļi savu nosaukumu ieguva tāpēc, ka šajā teritorijā atradās liela muiža, kura piederēja Vrangeļu dzimtai – abi vārdi ir visai līdzīgi, taču nekur nav precīzu ziņu par to vai nosaukums patiešām cēlies tieši no šī dzimtas vārda. 17.gs Brenguļi nonāca Zviedrijas valdījumā. Sākumā Zviedrijas karalis šo pašu muižu, kas agrāk piederēja Vrangeļu dzimtai, uzdāvina valsts kancleram Uksenšērnam, kurš muižu savukārt pārdod Hinterbergu dzimtai. Brenguļu muižai ir bijuši patiešām daudz un dažādi īpašnieki un saimnieki. Taču 18.gs. Brenguļu teritoriju piemeklējušas vairākas nelaimes  – tur cauri gāja dažādi karapulki, kuri nodarīja postījumus, kā arī nodedzināja Brenguļu muižu. Vēlāk šo teritoriju skāra arī mēra epidēmija. Pēc tam šo teritoriju atjaunoja un bijušās muižas vietā tagad uzcēla veselas 3 muižas – Cempu muižu, Jaunvāles muižu, un vecā Brenguļu muiža tiek atjaunota visai interesantā veidā – tā tiek sadalīta divās muižās. Krievijas ķeizariene pieņem lēmumu šo muižu sadalīt, un tad tur radās divas muižas – Jaunbrenguļu muiža un Vecbrenguļu muiža. Jaunbrenguļu muižu uzdāvina kapteinim fon der Osten-Zakenam, taču Vecbrenguļu muiža kļūst par “kroņa muižu”, un šo statusu saglabā līdz 1919. gadam. Savukārt Jaunbrenguļu muižu ieķīlā un vēlāk izsolē pārdod armijas kapteinim Nikolajam Johanam fon Tranzē. Laikā, kad notika agrārreforma, Vecbrenguļu muižu sadalīja jaunsaimniecībām, un līdz 1940. gadam tur atradās rūpniecības un tirdzniecības sabiedrība “Abduls”. Daudzas ēkas joprojām vēl ir saglabājušās un ir apskatāmas. Cempu muiža pieder daudz dažādiem īpašniekiem – to pārdod cits citam ļoti regulāri. Ilglaicīgs īpašnieks parādās 1861. gadā, kad muižu iegādājas armijas gvardes leitnants Johans Aleksandrs Viktors fon Tranzē. Principā Tranzē dzimta pārvalda visu Brenguļu teritoriju, jo arī trešā muiža – Jaunvāles muiža – pieder Tranzē dzimtai. 19.gs. vidū apvienoja nelielos Cempu un Jaunvāles pagastiņus (jeb muižas teritorijas) un tika izveidots Jaunvāles pagasts. Pēc tam pievienoja gan Jaunbrenguļus, gan Vecbrenguļus, un tā arī visa teritorija nokļuva līdz nosaukumam Brenguļi. Taču šo izveidoto teritoriju atkal izjauca 1945.gadā, kad krievi pārņēma varu. Rezultātā tika izveidoti trīs ciemi – Jaunvāles ciems, Meiju ciems un Brenguļu ciems. Brenguļu pagastu kā vienu veselu teritoriju atjaunoja tikai 1990.gadā. patiesībā interesanti, ka šī teritorija tā arī ir saglabājusi savu sākotnējo nosaukumu, jo šī teritorija ir dalīta ļoti bieži, kā arī tur ir pabijuši vairāki nosaukumi. Taču kaut kā tomēr Brenguļu vārds ir palicis, un tādu to mēs zinām arī šobrīd. Visu Brenguļu pagastu iekļāva Beverīnas novadā, kad Latvijā notika lielā teritoriju reforma 2009.gadā. šobrīd šī teritorija ir tikai viena neliela daļa no daudz lielākas teritorijas, kā arī šī teritorija neskaitās kā galvenā – cits Beverīnas novada pagasts ir lielāks, kā arī tiek uzskatīts par galveno. Tomēr arī Brenguļu teritorija ir piedzīvojusi daudz, tāpēc šobrīd tā var nedaudz no tā visa atpūsties.