Beverīnas novada daba

Braucot ekskursijās vai atpūtas braucienos, ir ļoti daudz cilvēku, kuriem interesē daba. Protams, ne visur ir pietiekami daudz dažādu dabas objektu, kurus var apskatīt, lai uz to vietu būtu vērts braukt. It īpaši tad, ja tā atrodas vairāk kā 100 km attālumā. Taču vienmēr var apskatīt ne tikai dabas objektus, bet arī citas vietas, piemēram arhitektūru un cita veida objektus. Taču Beverīnas novadā ir pāris dabas objekti, kurus tiešām ir vērts apskatīt. Viens no slavenākajiem dabas objektiem ir Atpiļu upurozols. Šis ozols atrodas Trikātas pagasta teritorijā. Tā kā tas ir dabas apskates objekts, tad to apskatīt var jebkurā laikā, t.i., visu gadu. Šis ozols ir ievērojams ar to, ka tas ir ļoti, ļoti liels. Tā apkārtmērs ir nedaudz vairāk kā 8 metri. Tas ir visai iespaidīgs koka izmērs. Ļoti daudzi ozola lielie zari ir nolūzuši, taču ir vēl viens lielais zars, kurš joprojām turpina zaļot. Ozola stumbrā ir vairāki dobumi – kā jau parasti tādiem mistiskiem kokiem, par kuriem ir dažādi mistiski nostāsti un leģendas. Arī koka sakņu apkārtmērs ir diezgan iespaidīgs – tie ir aptuveni 16 metri. Šis ir viens no Latvijas dižkokiem, un tas jau ir kļuvis par dižkoku tālajā 1924. gadā. Šo ozolu tautā mēdz saukt par Upurozolu, jo agrāk cilvēk šim kokam ziedoja dažādas mantas. Savukārt Kauguru pagasta teritorijā atrodas Pekas kalns – vēl viens dabas apskates objekts. Tas ir vienīgais senlatvju zināmais pilskalns visā Beverīnas novadā. Šis pilskalns agrākos laikos ir bijis apdzīvots, kā arī šajā pilskalnā iespējams ir atradusies slavenā Beverīnas pils. šis kalns ir aptuveni 10 m augsts – patiesībā grūti to nosaukt par kalnu, drīzāk gan tāds pauguriņš. Par šo kalnu ir stāstīts vairākās teikās, kur tiek stāstīts par šī kalna vārda izcelsmi, par velna karieti, kura ir noslīkusi Gaujā, kura atrodas netālu no Pekas kalna, kā arī par pagrabu, kurš it kā atrodas zem šī pilskalna. Ir bijuši arī vairāki mēģinājumi šajā kalnā rakt – lai atrastu šo pagrabu vai pazemes ejas, taču klīst nostāsti, ka parasti tiem, kuri mēģina šajā vietā rakt, ne pārāk labi veicas, jo parasti sākas vētra vai negaiss, tāpēc rakšanas darbi ir jāpārtrauc. Vēl viens iespaidīgs dabas objekts atrodas Trikātas teritorijā – arī tas ir viens iespaidīgs koks. To sauc par Rūtiņu kļavu. Šī ir dižākā kļava gan Latvijā, gan visā Baltijā. Iepriekš bija vēl lielāka kļava Jelgavas rajonā, taču tā vējā nolūza, tāpēc tagad par lielāko ir palikusi Rūtiņu kļava. Kļavas stumbra apkārtmērs ir ap 6 metri, bet tās augstums ir 24 metri. Pašā koka vidū ir izveidojies dobums, taču šim dobumam nav atvērumu uz āru. Šī kļava aug ļoti ātri – katru gadu tās stumbra apkārtmērs palielinās par aptuveni 4 cm. Šo kļavu atklāja tikai 1980. gadā netālu no Rūtiņu mājām – tāpēc arī kļavai šāds vārds. Šīs kļavas vecums ir aptuveni 150 gadi. Lai tā nenolūztu un neiznīktu par to ļoti cītīgi rūpējas profesionāli kokkopji. Kļava tika nostiprināta tā, lai stipros vējos tā nenolūztu – gluži tāpat kā tas gadījās ar lielo kļavu Jelgavas novadā. Beverīnas novadā aug veseli 2 dižkoki, kurus ir vērts apskatīt, kā arī maģisks pilskalns, kurš ir interesants vairāk tieši dažādu teiku dēļ.