Trikātas vēsture

Trikāta ir viena no trim Beverīnas novada sastāvdaļām. Trikāta atrodas Gaujas kreisajā krastā, Beverīnas novada austrumos. Pagasta centram ir tāds pats nosaukums – Trikāta. Vēl divas biezi apdzīvotas vietas Trikātas pagastā ir Dutka un Ūdriņas. Trikāta ir ļoti sena vieta, rakstiski tā pirmo reizi ir pieminēta jau tālajā 1208. gadā. Tajā laikā Trikāta bija Tālavas valsts centrs. Arī slavenais Tālavas taurētājs ir saistīts tieši ar Trikātu. 1224. gadā Tālavu sadalīja un Trikāta nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā. Agrāk Trikāta bija ļoti apdzīvota vieta, un tas bija viens no Latvijas teritorijas lielākajiem pagastiem. 1935. gadā šajā pagastā dzīvoja ap 3000 iedzīvotāju – tas ir tikpat daudz, cik šobrīd visā Beverīnas novadā (un tas šobrīd ir aptuveni 3x lielāks nekā viens pats Trikātas pagasts). Laika gaitā Trikātas teritorija ir daudz reizes sadalīta. Ir izveidoti dažādi ciemi, pagasta centri, vēlāk tie ir apvienoti un tad atkal sadalīti – ļoti līdzīgi kā Brenguļu pagasta vēsturē. Katru reizi, kad pie varas nāca jauna vadība, tika izdomāts kaut kas cits – kaut kas apvienots vai tieši pretēji – sadalīts. Taču neskatoties uz bieži teritorijas dalīšanu, Trikātas nosaukums ir saglabājies nu jau 800 gadus. 1981. gadā Trikāta tika pievienota Brenguļiem, un 2009. to visu iekļāva Beverīnas novadā. Trikātas teritorijā atrodas vairāki vēsturiski objekti, kurus tūristi parasti apmeklē, piemēram, Trikātas pilsdrupas, luterāņu baznīcu, viduslaiku pili, Libirtu senkapus, kā arī Atpiļu Upuru ozolu. Tādā salīdzinoši nelielā teritorijā ir sena vēsture, tāpēc arī attiecīgi ir daudz apskates vietu, kas saglabājušās vēl no seniem laikiem, un kuras nes sev līdzi stāstus no vēstures. Ar Trikātu saistās daudz ne tikai vienkāršu vēsturisko stāstu un liecību, bet arī dažādi mītiski stāsti un nostāsti, piemēram, ar to pašu lielo ozolu. Pusi Trikātas teritorijas aizņem meži un otra puse ir domāta lauksaimniecībai. Trikātas teritorijā ir sastopams interesants reljefa elements – lēzeni morēnu pauguri, piemēram, Cīruļkalns. Kaut arī Trikātas pagasts nav liels, tā teritorijā ir ne tikai Gauja, bet arī citas upes un upītes, kā arī ezeri – lielais Trikātas ezers un vairāki mazie ezeriņi. Arī purvs ir daļa teritorijas. Būtībā senos latviešu nostāstos bieži vien parādās tieši šādas vietas, kur atrodas purvs, mežs un kāds mistisks ezers. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī par šo vietu klīst daudz mistisku un brīžiem pat baisu stāstu. Šī pagasta centrs atrodas aptuveni 25 km attālumā no Valmieras un 130 km attālumā no Rīgas – nav pārāk tālu, lai kādā brīvā dienā atbrauktu nelielā ekskursijā. Trikātas viduslaiku pils ir apskates vērta vieta. Tā bija Livonijas ordeņa pils, kura ir pieminēta Indriķa hronikās. Šī pils tiek minēta kā vieta, kur tika nogalināts Tālivaldis. Šai pilij ir bijuši dažādi īpašnieki, kā jau tajos laikos ierasts. Kara laikā šajā pilī tika ierīkota karaspēka nometne. Pēc tam, kad zviedri ieņēma Trikātu, Zviedrijas karalis šo pili uzdāvināja valsts kancleram. Taču šī pils tika pilnībā nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā. Līdz mūsdienām ir saglabājies aptuveni 2 m augsts mūris, kā arī torņa drupu fragmenti, kuri ir saglabājušies kādu 5 metru augsti. Savukārt 20.gs. šīs pils iekšējā pagalmā tika ierīkota estrāde. Tāpēc šo pili var apskatīt ne tikai kā tūrisma objektu, bet šeit notiek arī dažādi pasākumi, kurus ir vērts apmeklēt.

Trikātas leģendas

Trikāta ir Beverīnas novada sastāvdaļa. Tā ir diezgan slavena vieta, jo tā tiek apveltīta ar daudz dažādām leģendām. Šī vieta savā ziņā ir kā svētvieta, un tai ir bijusi diezgan interesanta vēsture. Trikātas pilskalnā iespējams ir atradusies mistiskā senlatviešu Beverīnas pils. Šo pili vēl šobrīd meklē ļoti daudzi – ne tikai Trikātas pilskalnā, bet arī citās vietās, jo nav īsti skaidrs, kur tā ir bijusi. Tā nav vienīgā leģenda par Trikātas pilskalnu. Vēl ir viens nostāsts vēsta par pilskalnā atrastajiem naudas gabaliem, naudas lādēm, miroņgalvām. Ir arī kāds interesants nostāsts par pazemes eju, kura ved no pilskalna uz Trikātas baznīcu. Agrāk šādu slepenu eju būvēšana bija ļoti iecienīta, tāpēc šāda eja patiešām varētu pastāvēt arī īstenībā. Šajā pilskalnā ir bijusi Livonijas ordeņa pils, kura ir gan nodedzināta, gan atjaunota gadu gaitā. Arī baznīcu, kas tur ir atradusies, ir piemeklējis līdzīgs liktenis. Taču kopš pēdējo reizi nodedzināja Trikātas pili, to tā arī neatjaunoja. Tad turpat netālu atrodas Zviedru saliņa jeb Cepurīšu kalns jeb Tālivalda kaps – šai vietai ir vairāki nosaukumi. Tā ir senvieta, kura ir neskarta kopš zviedru laikiem. Par šo vietu teika stāsta to, ka zviedru karavīri ar savām cepurēm ir sanesuši šo kalniņu un tur iestādījuši liepu ar saknēm uz augšu. Koks ir šādi stādīts ar domu, ka, ja šī liepa augs, tad viņi atgriezīsies. Šis paugurs ir ļoti interesants, un piesaista arī daudzus Beverīnas novada apmeklētājus. Šādas mistiskas un teikām apveltītas vietas vienmēr piesaista cilvēku interesi. Un protams, arī Tālavas taurētājs nāk no Trikātas. Netālu no Trikātas centra smilšakmens iezī ir iegravēts Tālavas taurētājs pilnā augumā. Arī ģerbonī, kurš ir izveidots 2008. gadā, ir attēlots Tālavas taurētājs. Trikātā atrodas arī burvju avots. Tas radies jau senos laikos, kad cilvēkiem bija nepieciešams kāds brīnums, un kas tāds, kas viņus pasargās no ļauna. Lipšukalna pakājē atrodas rakta bedre, kura ir pilna ar avota ūdeni. Šis te dīķis un avots, no kura tur satecējis ūdens, skaitās svēti, un pats ūdens ir ar maģiskām un brīnumainām īpašībām. Šajā dīķī arī mēdz zīlēt gan metot naudu, gan gredzenus. Par zīlēšanā saņemto atbildi nedrīkst dusmoties, ja atbilde neatnāk vai arī tā nav tāda, kādu gaidīji. Klīst leģendas, ka, ja dusmojas par zīlēšanā saņemto atbildi, tad var piedzīvot nelaimi. Leģenda stāsta, kā viena meitene zīlējot nav saņēmusi nekādu atbildi, tāpēc dusmās iesviedusi dīķī ar akmeni. Tad ūdens sācis burbuļot asins sarkans un tieši tajā dienā meitenes brālis ir kritis kaujā. Arī ozoliem piemīt zināma maģija. Atpiļu Upurozols ir vairāk kā 800 gadu vecs. Tas ir piedzīvojis un redzējis daudz vēstures notikumu. 19.gs. cilvēki šim ozolam nesuši dažādus ziedojumus, piemēram, naudu, prievītes vai citus sīkumus. Šie ziedojumi bija paredzēti tam, lai pielūgtu mājas gariņus. Senie latvieši jau vispār bija pagāni, tāpēc ticēja visādām šādām lietām. Šis ozols tur atrodas vēl joprojām, un to ir iespējams apskatīt. Tā apkārtmērs ir visai iespaidīgs – nedaudz vairāk kā 8 metri. Tas patiešām ir viens kārtīgs dižozols un nav brīnums, ka cilvēki agrāk tam nesa ziedojumos, jo šis koks ir tāds, kurš patiešām varētu būt apveltīts ar kādu maģisku spēku.

Tomātu svētki

Brenguļos, kas ir Beverīnas novada sastāvdaļa, notiks Tomātu svētki. Tomāts ir viens no populārākajiem un biežāk audzētajiem dārzeņiem Latvijā. No tomātiem var pagatavot ļoti daudz ēdienu un arī dzērienu. Šajos Tomātu svētkos būs iespēja nobaudīt ne tikai dažādu šķirņu tomātus, bet arī tomātu zupu, desertu un tomātu alu. Šajos svētkos būs pieejamas dažādas aktivitātes, piemēram, gatavot ēdienu saimnieces pavadībā, darboties dažādās radošajās darbnīcās, iegādāties dažādus amatnieku un saimnieku sagādātos labumus, izbaudīt dažādus priekšnesumus, piedalīties vairākās sportiskās disciplīnās, kā arī ir paredzētas vairākas aktivitātes bērniem. Kā izrādās, ir arī tomātu šķirņu kolekcionāri (kolekcionēt patiesībā var pilnīgi jebko), tāpēc šajos svētkos būs iespēja apskatīt aptuveni 400 dažādu tomātu šķirņu. Jaunas tomātu šķirnes rada selekcionāri, un radot jaunus tomātus, ir svarīgs viss – tomātu garša, krāsojums, izskats, izmērs. Ir, piemēram, tādas tomātu šķirnes, kur tomāti ir divkrāsaini vai pat svītraini. Šajos svētkos būs daudz tomātu audzēšanas profesionāļi un entuziasti, tāpēc varēs saņemt noderīgus padomus tomātu audzēšanā, kā arī iegādāties kādas interesantas tomātu šķirnes sēklas. Ja ieskatās vēsturē, tad izrādās, ka tomāti nemaz viena no latviešu virtuves tradicionālajām sastāvdaļām, taču mūsdienās nevarētu iedomāties savu ikdienu bez tomātiem. Svētku laikā būs Livonijas tradicionālo ēdienu meistarklase – iepriekš piesakoties, dalība tajā ir bez maksas. Protams, ka šie svētki nesaistās tikai un vienīgi ap ēšanu un ēdienu gatavošanu. Ir pieejamas arī sporta aktivitātes, piemēram, pludmales volejbols, strītbols, mini futbols, šautriņu mešana, basketbola soda metienu mešana, lodes grūšana un tāllēkšana no vietas. Pēcpusdienā sāksies arī dažādie priekšnesumi, kā arī durvis vērs radošās darbnīcas kopā ar dažādiem Beverīnas novada amatniekiem. Sporta aktivitātēm būs sacensības, un uzvarētājus apbalvos. Šī gada tomātu svētkos notiks arī Tomātu svētku himnas pirmatskaņojums. Kaut kādā brīdī arī notiks grupas “Alianse” koncerts. Šie Tomātu svētki tiek rīkoti vasaras beigās (svētki būs 1.septembrī), lai tā kā atvadītos no vasaras un sveiktu rudeni. Vasara jau parasti ir tas laiks, kad notiek dažādi šāda tipa svētki un atrakcijas. Tomātu svētki ir ļoti piemēroti visai ģimenei, jo ikvienam būs ko darīt un atrast kādu aizraujošu atrakciju. Būs iespēja uzzināt ko jaunu par tomātiem – tomēr vienuviet būs sapulcējušies daudz zinošu cilvēku šajā jomā. Šos svētkus organizē un rīko Beverīnas novada pašvaldība. Šādā veidā tiek popularizēts gan viss novads, gan arī tieši Brenguļi, kur svētki notiek. Vietējiem amatniekiem un saimniecēm ir iespēja pastāstīt un popularizēt savu produkciju. Tā kā 1.septembris ir sestdiena, tad paredzams, ka svētkus apmeklēs diezgan daudz cilvēku. Patiesībā Brenguļi nav nemaz tik tālu no Rīgas, tāpēc ir iespēja izbraukt kur tālāk no lielpilsētas, lai pavadītu brīvo dienu nedaudz citādāk kā parasti. Patiesībā jau Latvijā nekas neatrodas pārāk tālu, taču Brenguļi ir vien pāris stundu brauciena attālumā. Visērtāk, protams, būs tur nokļūt ar personīgo auto, taču ja šādas iespējas nav, tad tur ir iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu. Tomātu svētkos būs iespējams ne tikai uzzināt ļoti daudz par pašiem tomātiem, bet varēs iepazīties arī ar Brenguļu pagastu kā tādu. Pie reizes var arī apskatīt kādas iecienītas tūristu vietas – ja jau esat atbraukuši tik tālu. Tomātu svētki nav domāti tikai tiem, kuriem garšo tomāti, ikviens šajos svētkos varēs labi atpūsties un pavadīt laiku.

Ko darīt Beverīnas novadā

Beverīnas novads piedāvā daudz dažādas aktivitātes – gan atpūtu pie dabas, gan aktīvo atpūtu, gan arī iespēju apmeklēt dažādas interesantas vietas. Tūristiem šajā novadā patiešām ir ko darīt, kā arī ir daudz viesu māju un kempinga vietu, kur nakšņot, lai varētu paspēt izbaudīt pēc iespējas vairāk aktivitāšu. Piemēram, ir zemnieku saimniecība Abullāči, kur tiek audzētas krūmmellenes. Šajā saimniecībā var doties ekskursijā un uzzināt daudz jaunu lietu par krūmmellenēm, kā arī tās degustēt un nopirkt gan ogas, gan stādus. Brenguļu pagasta Cempos atrodas koka skulptūru parks un labirinti. Tas ir atpūtas parks, kurā atrodas ap 370 koka skulptūrām, aptuveni 60 brīvdabas spēles un atrakcijas, kas būs interesantas un aizraujošas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tur ir arī vairāki labirinti, rūķu māja, šūpoles, batuts, piknika vieta utt. Šajā parkā var pavadīt laiku visa ģimene – ikvienam tur būs ko darīt. Brenguļos, protams, atrodas arī Brenguļu alus darītava – interesanta izklaide pieaugušajiem. Blakus alus darītavai atrodas vasaras alus dārzs, kur var baudīt alu un sarīkot jauku pikniku upes krastā. Šī izklaides iespēja gan nebūs visu gadu, bet gan laikā no pavasara līdz pat vēlam rudenim. Ja ir vēlme iemācīties kaut ko jaunu tieši rokdarbu jomā, tad var doties apgūt filcēšanu. Šādu iespēju piedāvā Brenguļu pagasta mājās “Rozītes” – iepriekš jāpiesakās un jebkurā gada laikā var doties apgūt šo interesanto nodarbi. Vēl visu gadu ir pieejamas izjādes ar zirgiem – tāda iespēja būs Kauguru pagastā. Ar zirgiem iespējams izjāt gan pa pastaigu takām, gan pa mācību laukumu. Ja tomēr ir bail sēsties zirga mugurā, tad zirgus var vienkārši izvest pastaigā vai pacienāt ar kādu kārumu. Trikātas pagastā ir iespējams atrast kalēju, kurš darbojas īstā smēdē. Arī šeit, līdzīgi kā filcēšanas mājā, ir iespējams visu gadu aplūkot kalēja darbu – tikai iepriekš šim pasākumam ir jāpiesakās. Ir iespējams apmeklēt arī Strenču kokaudzētavu – tā ir viena no modernākajām vietām tieši stādu audzēšanas jomā. Tur var doties ekskursijā un uzzināt daudz jauna par koku stādiem un to audzēšanu. Šajā audzētavā tiek izmantotas daudz jaunās tehnoloģijas, kādas nemaz tik bieži negadās redzēt. Salduma mīļotāji noteikti gribēs apmeklēt šokolādes ražotni. Šokolādes ražotne atrodas Trikātas pagastā, un tā ir atvērta apmeklētājiem visu gadu. Tur var apmeklēt šokolādes meistardarbnīcu, kā arī var uzzināt dažādus šokolādes gatavošanas noslēpumus. Savus gatavotos šokolādes našķus būs iespējams paņemt līdzi, kā arī nopirkt jau gatavus kārumus šokolādes veikaliņā. Pieturoties pie ēdiena tēmas, Kauguru pagastā atrodas brīvdabas picērija. Tā atrodas saimniecībā “Vīnkalni”. Šajā vietā tiek piedāvāta patīkama un mierīga lauku atpūta un iespēja piedalīties īstas itāļu picas cepšanā. Katram ir iespēja uzcept tādu picu, kādu vien sirds kāro – uzlikt uz tās tādas sastāvdaļas, kādas patīk vislabāk. Picu cepšana tiek piedāvāta grupām, kur jābūt vismaz 10 cilvēkiem – kārtējā izklaides iespēja draugu kompānijai vai kolēģu pasākumam. Picu cepšana gan nestrādā visu gadu – tikai no maija līdz oktobrim, jo viss notiek brīvā dabā, tāpēc ziemas laikā tas nav gluži iespējams. Beverīnas novadā dažādās vietās ir visādas interesantas atrakcijas – nav viss sakoncentrēts tikai vienā pagastā vai vienā novada stūrī. Tas dod iespēju apmeklētājiem apbraukāt un apskatīt visu novadu. Labāk uz turieni doties ar domu par nakšņošanu, jo viena diena varētu būt par maz.

Kas ir Beverīnas novads

Latvijā ir daudz dažādu novadu. Par dažiem novadiem mēs esam dzirdējuši vairāk, par citiem mazāk. 2009. gadā notika administratīvi teritoriālā reforma visā Latvijas teritorijā, kad tika izveidoti tā saucamie jaunie novadi. Tika pabeigts jau daudzus gadus iepriekš iesāktais, lai nebūtu teritorija sadalīta tik sīki, un nebūtu tik daudz dažādu vietējo vadību – Latvijas teritorija tam visam ir pārāk maza. Tāpēc 2009. gadā beidzot tika pabeigts iesāktais, un izveidoja arī Beverīnas novadu. Šo novadu izveidoja apvienojot trīs pagastus – Brenguļu pagastu, Kauguru pagastu un Trikātas pagastu. Pavisam šī novada teritorija ir nedaudz vairāk kā 300 kvadrātkilomertu liela. Beverīnas novads atrodas Vidzemē – Gaujas kreisajā krastā. Tuvākā lielā un zināmā pilsēta ir Valmiera. Galvenais novada centrs un tā vadība atrodas Mūrmuižā, kas atrodas bijušajā Kauguru pagasta teritorijā. Savukārt abos pārējos bijušajos pagastos katrā atrodas vietējās pašvaldības pagastu pārvaldes. Kopumā ņemot, Beverīnas novads nav pārāk biezi apdzīvots, tajā dzīvo nedaudz vairāk kā 3 tūkstoši cilvēku. Tas ir tāds cilvēku skaits, kas mierīgi ietilpst vienā pilsētā. Lielākās valstīs tas būtu tikai neliels ciemats. Visvairāk cilvēku dzīvo tieši Kauguru pagasta teritorijā, abos pārējos pagastos ir aptuveni vienāds cilvēku skaits. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tur nedzīvo ļoti daudz cilvēku varētu būt tas, ka šis novads atrodas salīdzinoši tālu no Rīgas, un pašlaik tieši Rīgā ir vislielākās darba iespējas – jo tālāk no Rīgas, jo mazāk vakanču piedāvājumi, kā arī algas ir mazākas. Protams, netālu atrodas Valmiera, bet arī Valmiera nav nemaz tik liela pilsēta, tā ka arī tur nav pārāk daudz iespēju. No Kauguru un Brenguļu pagasta attālums līdz Valmierai ir aptuveni 10 km, bet no Trikātas pagasta nedaudz vairāk – 20 km. Kauguru pagasts patiesībā ir vispopulārākā vieta visā Valmieras teritorijā – tieši tā ir visvairāk apdzīvotā teritorija. Šajā pagastā atrodas vairāki ciemi, viensētas un vasarnīcu ciemi. Mūrmuiža ir lielākais ciems, kur dzīvo aptuveni trešā daļa šī pagasta iedzīvotāju. Nedaudz mazāki ciemi, kuri arī ir diezgan blīvi apdzīvoti ir Kauguri, Kaugurmuiža un Līči. Savukārt Brenguļos ir divi galvenie un nosacīti lielie ciemi – Brenguļi un Cempi. Šajā pagastā pārsvarā atrodas viensētas, turklāt, tās atrodas diezgan haotiski izkārtotas, tāpēc ciemu robežas ir visai grūti noteikt precīzi. Un trešajā pagastā – Trikātā – visvairāk cilvēku atrodas dienvidu un vidus daļā, jo pagasta ziemeļu daļa ir bagāta ar mežiem. Taču arī šajā ziemeļu daļā atrodas viens neliels ciems (kuram arī ir piešķirts ciema statuss). Šo vietu sauc Ūdriņas un tajā atrodas aptuveni 50 mājokļi. Beverīnas novadā ir ļoti daudzveidīga daba, kur atrodas arī dažādi kultūrvēsturiski objekti. Daļa šī novada teritorijas atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Attiecīgi Gauja tek cauri visam pagastam. Beverīnas novads ir ieguvis savu vārdu pateicoties dažādām teikām un nostāstiem, jo tieši Trikātas pilskalnā atradās Beverīnas pils. No šī novada ir nākuši arī daži Latvijā pazīstami un populāri cilvēki, piemēram, Jānis Endzelīns, Zenta Mauriņa un Jānis Daliņš. Tas vien pierāda to, ka arī nākot no neliela ciema vai vietas, kas atrodas it kā tālu no pavisam lielajām pilsētām, ir iespējams dzīvē daudz ko sasniegt. Viss ir atkarīgs no tevis paša, kā arī apstākļiem, kādus tu sev apkārt radi. Uz brīnumu cerēt, protams, nav vērts, taču kaut ko pats vienmēr var darīt.

Brenguļu pagasts

Brenguļu pagasts ir Beverīnas novada sastāvdaļa. Diezgan lielu pagasta daļu – 61% – aizņem meži. Pārējā teritorijā ir daudz lauksaimniecības zemes, kā arī vairākas dzīvojamās mājas. Šajā pagastā dzīvo nedaudz mazāk par 1000 iedzīvotājiem – nav no tiem lielākajiem pagastiem. Agrākos laikos jeb 13. gadsimtā šis pagasts bija Tālavas teritorijas sastāvdaļa. Taču pēc tam, kad vācieši pārņēma varu, Brenguļu teritorija nonāca Livonijas ordeņa rokās, precīzāk – tas tika pievienots Trikātas pilsnovadam. Vēstures avotos Brenguļu pagasta teritorija pirmo reizi ir pieminēta 15.gs. Iespējams, ka Brenguļi savu nosaukumu ieguva tāpēc, ka šajā teritorijā atradās liela muiža, kura piederēja Vrangeļu dzimtai – abi vārdi ir visai līdzīgi, taču nekur nav precīzu ziņu par to vai nosaukums patiešām cēlies tieši no šī dzimtas vārda. 17.gs Brenguļi nonāca Zviedrijas valdījumā. Sākumā Zviedrijas karalis šo pašu muižu, kas agrāk piederēja Vrangeļu dzimtai, uzdāvina valsts kancleram Uksenšērnam, kurš muižu savukārt pārdod Hinterbergu dzimtai. Brenguļu muižai ir bijuši patiešām daudz un dažādi īpašnieki un saimnieki. Taču 18.gs. Brenguļu teritoriju piemeklējušas vairākas nelaimes  – tur cauri gāja dažādi karapulki, kuri nodarīja postījumus, kā arī nodedzināja Brenguļu muižu. Vēlāk šo teritoriju skāra arī mēra epidēmija. Pēc tam šo teritoriju atjaunoja un bijušās muižas vietā tagad uzcēla veselas 3 muižas – Cempu muižu, Jaunvāles muižu, un vecā Brenguļu muiža tiek atjaunota visai interesantā veidā – tā tiek sadalīta divās muižās. Krievijas ķeizariene pieņem lēmumu šo muižu sadalīt, un tad tur radās divas muižas – Jaunbrenguļu muiža un Vecbrenguļu muiža. Jaunbrenguļu muižu uzdāvina kapteinim fon der Osten-Zakenam, taču Vecbrenguļu muiža kļūst par “kroņa muižu”, un šo statusu saglabā līdz 1919. gadam. Savukārt Jaunbrenguļu muižu ieķīlā un vēlāk izsolē pārdod armijas kapteinim Nikolajam Johanam fon Tranzē. Laikā, kad notika agrārreforma, Vecbrenguļu muižu sadalīja jaunsaimniecībām, un līdz 1940. gadam tur atradās rūpniecības un tirdzniecības sabiedrība “Abduls”. Daudzas ēkas joprojām vēl ir saglabājušās un ir apskatāmas. Cempu muiža pieder daudz dažādiem īpašniekiem – to pārdod cits citam ļoti regulāri. Ilglaicīgs īpašnieks parādās 1861. gadā, kad muižu iegādājas armijas gvardes leitnants Johans Aleksandrs Viktors fon Tranzē. Principā Tranzē dzimta pārvalda visu Brenguļu teritoriju, jo arī trešā muiža – Jaunvāles muiža – pieder Tranzē dzimtai. 19.gs. vidū apvienoja nelielos Cempu un Jaunvāles pagastiņus (jeb muižas teritorijas) un tika izveidots Jaunvāles pagasts. Pēc tam pievienoja gan Jaunbrenguļus, gan Vecbrenguļus, un tā arī visa teritorija nokļuva līdz nosaukumam Brenguļi. Taču šo izveidoto teritoriju atkal izjauca 1945.gadā, kad krievi pārņēma varu. Rezultātā tika izveidoti trīs ciemi – Jaunvāles ciems, Meiju ciems un Brenguļu ciems. Brenguļu pagastu kā vienu veselu teritoriju atjaunoja tikai 1990.gadā. patiesībā interesanti, ka šī teritorija tā arī ir saglabājusi savu sākotnējo nosaukumu, jo šī teritorija ir dalīta ļoti bieži, kā arī tur ir pabijuši vairāki nosaukumi. Taču kaut kā tomēr Brenguļu vārds ir palicis, un tādu to mēs zinām arī šobrīd. Visu Brenguļu pagastu iekļāva Beverīnas novadā, kad Latvijā notika lielā teritoriju reforma 2009.gadā. šobrīd šī teritorija ir tikai viena neliela daļa no daudz lielākas teritorijas, kā arī šī teritorija neskaitās kā galvenā – cits Beverīnas novada pagasts ir lielāks, kā arī tiek uzskatīts par galveno. Tomēr arī Brenguļu teritorija ir piedzīvojusi daudz, tāpēc šobrīd tā var nedaudz no tā visa atpūsties.

Beverīnas novada daba

Braucot ekskursijās vai atpūtas braucienos, ir ļoti daudz cilvēku, kuriem interesē daba. Protams, ne visur ir pietiekami daudz dažādu dabas objektu, kurus var apskatīt, lai uz to vietu būtu vērts braukt. It īpaši tad, ja tā atrodas vairāk kā 100 km attālumā. Taču vienmēr var apskatīt ne tikai dabas objektus, bet arī citas vietas, piemēram arhitektūru un cita veida objektus. Taču Beverīnas novadā ir pāris dabas objekti, kurus tiešām ir vērts apskatīt. Viens no slavenākajiem dabas objektiem ir Atpiļu upurozols. Šis ozols atrodas Trikātas pagasta teritorijā. Tā kā tas ir dabas apskates objekts, tad to apskatīt var jebkurā laikā, t.i., visu gadu. Šis ozols ir ievērojams ar to, ka tas ir ļoti, ļoti liels. Tā apkārtmērs ir nedaudz vairāk kā 8 metri. Tas ir visai iespaidīgs koka izmērs. Ļoti daudzi ozola lielie zari ir nolūzuši, taču ir vēl viens lielais zars, kurš joprojām turpina zaļot. Ozola stumbrā ir vairāki dobumi – kā jau parasti tādiem mistiskiem kokiem, par kuriem ir dažādi mistiski nostāsti un leģendas. Arī koka sakņu apkārtmērs ir diezgan iespaidīgs – tie ir aptuveni 16 metri. Šis ir viens no Latvijas dižkokiem, un tas jau ir kļuvis par dižkoku tālajā 1924. gadā. Šo ozolu tautā mēdz saukt par Upurozolu, jo agrāk cilvēk šim kokam ziedoja dažādas mantas. Savukārt Kauguru pagasta teritorijā atrodas Pekas kalns – vēl viens dabas apskates objekts. Tas ir vienīgais senlatvju zināmais pilskalns visā Beverīnas novadā. Šis pilskalns agrākos laikos ir bijis apdzīvots, kā arī šajā pilskalnā iespējams ir atradusies slavenā Beverīnas pils. šis kalns ir aptuveni 10 m augsts – patiesībā grūti to nosaukt par kalnu, drīzāk gan tāds pauguriņš. Par šo kalnu ir stāstīts vairākās teikās, kur tiek stāstīts par šī kalna vārda izcelsmi, par velna karieti, kura ir noslīkusi Gaujā, kura atrodas netālu no Pekas kalna, kā arī par pagrabu, kurš it kā atrodas zem šī pilskalna. Ir bijuši arī vairāki mēģinājumi šajā kalnā rakt – lai atrastu šo pagrabu vai pazemes ejas, taču klīst nostāsti, ka parasti tiem, kuri mēģina šajā vietā rakt, ne pārāk labi veicas, jo parasti sākas vētra vai negaiss, tāpēc rakšanas darbi ir jāpārtrauc. Vēl viens iespaidīgs dabas objekts atrodas Trikātas teritorijā – arī tas ir viens iespaidīgs koks. To sauc par Rūtiņu kļavu. Šī ir dižākā kļava gan Latvijā, gan visā Baltijā. Iepriekš bija vēl lielāka kļava Jelgavas rajonā, taču tā vējā nolūza, tāpēc tagad par lielāko ir palikusi Rūtiņu kļava. Kļavas stumbra apkārtmērs ir ap 6 metri, bet tās augstums ir 24 metri. Pašā koka vidū ir izveidojies dobums, taču šim dobumam nav atvērumu uz āru. Šī kļava aug ļoti ātri – katru gadu tās stumbra apkārtmērs palielinās par aptuveni 4 cm. Šo kļavu atklāja tikai 1980. gadā netālu no Rūtiņu mājām – tāpēc arī kļavai šāds vārds. Šīs kļavas vecums ir aptuveni 150 gadi. Lai tā nenolūztu un neiznīktu par to ļoti cītīgi rūpējas profesionāli kokkopji. Kļava tika nostiprināta tā, lai stipros vējos tā nenolūztu – gluži tāpat kā tas gadījās ar lielo kļavu Jelgavas novadā. Beverīnas novadā aug veseli 2 dižkoki, kurus ir vērts apskatīt, kā arī maģisks pilskalns, kurš ir interesants vairāk tieši dažādu teiku dēļ.